Pavasara dzejolis

Dzejoļi teicieni , Pavasara dzejolis

Dievs paglāb no plūdiem,
ugunsgrēka un kašķīgām sievietēm!


Dievnamā visiem jābūt nopietniem,
izņemot to,
kurš ir kulta priekšmets.


Filozofija un medicīna padarīja cilvēku par pašu saprātīgāko no dzīvniekiem; buršana un astroloģija par pašu neprātīgāko; māņticība un despotisms - par pašu nelaimīgāko.


Gudrs ir nevis daudz kā,
bet nepieciešamā zinātājs.


Attiecies pret zemākiem tā,
kā pats vēlētos,
lai pret
tevīm attiecas tie,
kas ieņem augstāku sabiedrisku
stāvokli nekā tu pats.



Viņus šķir it viss: kaut gan abi ir neticīgie,
viņi netic dažādiem dieviem.


Ja neesat guvis panākumus uzreiz,
mēģiniet vēlreiz.
Bet pēc tam nomierinieties un dzīvojiet sev par prieku.


Tam,
kam ir daudz kopīga ar citu cilvēku,
ar draugu būs kopīgs viss.
Kas atceras draugu tikai tad,
kad viņam to atgādina kāda vieta,
tas ir paviršs,
nevērīgs cilvēks.
Tomēr pazīstamas vietas reizēm atjauno mūsu dvēselē mītošas ilgas.
.
.


Dīka dzīve nevar būt skaidra.


Bailes pārvar riebumu.



Ai,
Jānīša vakariņis Ozoliņa tērētājs.
Grib dārziņi,
tīrumiņi,
Grib meitiņas vainadziņu.


Mēs savu valsti un savu brīvību izkarojam smagiem upuriem saistītās cīņās,
bet cēliem ideāliem krūtīs.
Tagad šie ideāli ir tuvāk savam piepildījumam kā jebkad.
Tāpēc droši varam teikt un solīt,
ka ar darbu,
ar cīņu,
ar karstu mīlestību savu valsti sargāsim un pasargāsim.



Bērnu vieglprātība ir mīļa draiskulība; pieaugušu - apkaunojošs netikums; vecu cilvēku - kropla prāta mazspējas izpausme.


Kamēr mēs domājam,
citi rīkojas,
un mēs brīnāmies,
kā zaudētāji rodas.


Gars sev pieprasa visas tiesības.
Savas miesas nicināšana - tā ir droša brīvība.


Pirmais cilvēka pienākums - nebūt gļēvam!

Kaps – pirmais pakāpiens uz mūžību.