Paldies dzejoli

Dzejoļi teicieni , Paldies dzejoli

Tā jau cilvēks ir iekārtots: mūžīgi tiecas pēc tā,

viņam nav.



Ne jau vienmēr jābūt klāt,
Jubilāru sumināt.
Var jau arī klusi sveikt- Nosūtīt un vārdus teikt; Vēlēt daudz? Nē,
tomēr vienu- Sagaidīt tev Pastardienu!


Māt,
atkal logā zvaigznes liesmo,
māt,
atkal logā pelēks vakars blāv,
māt,
dziedi vēlreiz šūpļa dziesmu,
māt,
dziedi vēl – kā tālā bērnībā…


Skaistums nav vajadzība,
bet ekstāze.
Tas nav alkstošas lūpas vai tukša pastiepta roka,
bet gan liesmojoša sirds un apburta dvēsele.
Tas nav tēls,
ko gribētos redzēt vai dziesma,
ko dzirdēt,
bet gan tēls,
ko jūs redzat pat aizvērtām acīm un dziesma,
ko dzirdat pat aizspiežot ausis.


Savam bērnam skatās visi pāri,
jo viņš stāv pārāk tuvu.



Mēs uzveļam liktenim visas mūsu nelaimes,
bet nekad to
nevainojam savos panākumos.



Ja aizej par tālu,
sekodams saprātam,
tad nonāc pei secinājuma,
kas ir tālu no saprāta.



Piever labāk savus vārtus,
tad neiznāks tā,
ka nosauksi savu kaimiņu par zagli.


Brīnišķīgas enerģijas,
vareni stari,
neskaitāmi atklājumi nojauc nosacītās robežas un izplūst dižu zinātnieku darbos.
Senatne izdod mums savus noslēpumus,
un nākotne sniedz mums savu vareno augšupejas roku.


Dažreiz ir tā,
ka viss,
ko tu vēl vari darīt - ir gaidīt,
kad laiks visu saliks savās vietās.
.


Visa mūsu vērtība - spējā domāt.
/Blēzs Paskāls/


Dzimšanas dienā esi mierīgs,
Visu labi pārdomā.
Neskumsti par gadiem,
Priecājies par pieredzi.


Uz cilvēcisku diženumu ir tikai viens ceļš: cauri sāpīgu sitienu rindai.


Bauda,
kas rodas no savstarpējās saskarsmes - galvenā
draudzības pazīme.



Ir jābūt dzelzs nerviem,
lai dienu dienā būtu laipns ar
vienu un to pašu cilvēku.



Vēlēšanās būt mums adresētu cildinājumu cienīgiem stiprina mūsu tikumu,
bet cildinājumi,
kas adresēti mūsu prātam,
drosmei vai skaistumam,
mudina vairot tos.


Tu jau atvadies? Tava zeme vēsas rokas ver,
Sausu,
asu smilti pāri ber,
Skumji dunēdama,
smilts birst pāri…