Paldies dzejoli

Dzejoļi teicieni , Paldies dzejoli

Manas rīcības pamatprincips vienmēr ir bijis šāds: izvirzīt pēc iespējas augstākas prasības cilvēkam un pēc iespējas vairāk cieņas pret viņu.


Upe nesa ozoliņu ar visām bitītēm.
Tā aiznesa manu mūžu,
sūri saldo medus auli,
Nogurst bites sanēdamas,
Pieklust balss man skanēdama.
Upe nes pret vakarsauli.


Ja draugs atsakās jums aizdot 50 dolārus,
visticamāk,
viņš jūs pazīst ļoti labi.


Ja amerikāņiem savu māju priekšā vajadzētu turēt ledusskapjus,
ik nedēļu tiktu piedāvāti jauni modeļi.


Katram skrejceļam,
ko veicam savā dzīvē,
ir taisne pēdējā,
un – tad ir viss,
paliek zeme,
draugi,
mīlestība un priedēs vējš no ceļa piekusis…


Reti kad kļūdīsies,
ja cildenu rīcību izskaidrosi ar
godkāri,
ikdienišķu ar ieradumu,
bet zemisku - bailēm.



Veselīgs ubags daudz laimīgāks par slimu karali.


Izglītība sniedz jauniešiem prātīgumu,
večiem -
mierinājumu,
nabagiem - bagātību,
bagātiem - skaistumu.



Jāņa bērni sanākuši Basajām kājiņām.
Steidz,
Jānīti,
kur krāsniņu,
Sildi savus Jāņa bērnus.


Ticība otra cilvēka godīgumam ir pietiekami svarīgs
apliecinājums paša godīgumam.



Franči pelnīti tiek uzskatīti par visvairāk cilvēkus mīlošu tautu pasaulē: viņi mīl uzvaru,
nevis asinis.


Par valdnieka prātu galvenokārt spriež pēc tā,
kādus cilvēkus viņš sev pietuvina.


Kas vecāku vārdu klausa,
pilnu abru maizes mīca.


Kas katlā patrāpījies,
tas arī karotē trāpīsies.


Joks ir laba lieta ja to saprot!

Ņem,
Jānīti,
melnu zirgu,
Apjāj manus tīrumiņus; Cik solīšu,
cik pēdiņu,
Tik gubiņu tīrumā.


Raupjas rokas vērpa smalku dziju,
Katrā dzīpariņā – mātes glāsts.
Tevi cimdi tikpat viegli bija,
Cik bij smags un skaudrs dzīves stāsts.
Nepārtrūka grodā vilnas dzija,
Pārtrūka tavs dzīves pavediens…