Paldies dzejoli

Dzejoļi teicieni , Paldies dzejoli

Vēl nav bijis liels prāts bez neprāta piejaukuma.



Aizbrida saulīte Aiz melniem debešiem,
Apdzisa guntiņa Uz nama pavarda.


Bailes nokļūt apkaunojumā - vīrišķība.


Blaudams zakis meza leca un no sapem skali breca,
vilks tam olas nokrasoja un pie setas pienagloja


Vīrietis skaļi pauž neapmierinātību par sievieti,
kas to pārstājusi mīlēt,
un ātri nomierinās; sieviete savas jūtas tik atklāti nepauž,
bet ilgi vēl pārdzīvo.


Intelektuālais elements dzīves cīņā nav tik nozīmīgs,
lai vienmēr būtu izšķirošais.



Domas rada vārdus,
vārdi darbus ļaunā,
kā labā ziņā,
bet domas netop nedz godinātas,
nedz sodītas,
jebšu viņas ir visa cēlonis vienā vai otrā ziņā,
- to saņem vārdi un darbi.


Īss gan izrādās dzīvības sprīdis,
Tuvu ir kopā – šūpulis,
kaps; Tomēr no svara ir katris brīdis,
Dzīve ir laba,
kad mērķis ir labs.


Cilvēkam cilvēks ir jābūt par svētumu.



Tikai līdzīgas bēdas sarieš asaras,
un pēc būtības,
katrs apraud pats sevi.


Kas tautā pagrimst tikumi,
tad uz nabadzību noraugās ar aizvien lielāku nicinājumu,
bet bagātību - pieaugošu cieņu.


Kad cilvēks ir noguris vai nelaimīgs,
vai arī zaudējis
cerības,
labsirdība tam nozīmē vairāk nekā viss cits.



Laime nav viegli atrodama.
Tā jāmeklē kā sēne,
jāliec mugura pēc tās ne reizi vien.
Un,
ja esi to atradis,
tad paskaties,
vai neesi ielicis grozā „suņu sēni”.


Vērot,
kā bērns atklāj pasauli,
nozīmē no jauna atklāt to pašam.
Kā gan jūs varējāt aizmirst,
cik spoža un apaļa ir bumba,
kā gaismā mirgo ūdens,
kā kustas un ņirb lapas vasaras vējā,
kā pīles nirst ūdenī un vāveres pa zāli? Bērns ļauj to visu atkal iepazīt no jauna.


Bērni ir dzīves rota.
Pacelsim glāzes par to,
lai šīs rotas mēs dāvātu daiļajām dāmām!


Nekas nebeidzas,
viss ir saistīts aplī,
seko cits citam.
Dienai seko nakts,
naktij - diena,
vasaras galā ir rudens,
rudenim nāk virsū ziema,
kuru pievārē pavasaris: viss paiet,
lai atgrieztos.
Es nedaru nekā jauna,
neredzu nekā jauna,
un reizēm man tas ir līdz kaklam!


Pūpoliņiem nopērušies,
Oliņas jau sakrāsotas,
Šūpolēs mēs šūposim,
Odiņus mēs gaiņāsim.