Paldies dzejoli

Dzejoļi teicieni , Paldies dzejoli

Sieviete un ģēnijs nestrādā.
Līdz šim sieviete ir bijusi
cilvēces lielākā greznība.
Katru reizi,
kad mēs darām
visu,
kas ir mūsu spēkos,
mēs nestrādājam.
Darbs - tikai
līdzeklis,
kas noved mūs līdz šiem mirkļiem.



Kas jautā,
vai gribi,
tas labprāt nedod.


Iejūties lomā: staigā un runā tā,
it kā tu jau būtu tas,
par ko gribi kļūt!


Pieminekļi zinātnei eksistē mūžīgi.


Izšķērdīgs ir tas,
kas tērē tam,
kas nav vajadzīgs,
un tad,
kad nav vajadzīgs.
Skopais,
savukārt,
netērē tam,
kas vajadzīgs,
cik un kur vajadzīgs.


Detached I cant sleep my heart is shattered,
I’m going to replace everything that mattered,
There’s no one in this life to trust,
My cold metal heart is bound to rust,
Everyday is getting old,
What other problems will life unfold? Take a deep breath of air,
fill my lungs with THC,
For a couple hours my stress is free,
I ponder how to improve the situation,
10 steps forward without hesitation,
Everything makes sense,
the timing was right,
A step from the past is a tough fight,
Not one tear im proud to say,
My life is just a different shade of gray.


Kad liktenis apvelta kādu ar labumiem,
kuru tiešām viņš
nav cienīgs,
un,
kad mūsos mostas skaudība tikai tāpēc,
ka
mīlot taisnību mēs dusmojamies,
ka tā nav ņemta vērā šo
labumu sadalē,
tad šī skaudība ir piedodama.



No vārdiem tiltu neuzcelsi - vajadzīgi baļķi.


Neatliec uz rītu to,
no kā vari gūt baudu šodien.


Aizkrita vecas grāmatas vāki,
nodzisa balta svece,
raudi kumeļi nozviedzās,
grāmatā aizbrauca vecis.


Platonam personība politikā - pats sātans.


Kad mēs sakām,
ka bauda ir galamērķis,
tad tiek domāta
nevis izvirtuļu bauda,
nevis bauda,
ko sniedz jutekļi,

domā daži nepareizi izprotošie,
bet mēs ar to saprotam
miesas brīvību no ciešanām un dvēseles - no nemiera.



Glezniecība un poēzija ir kā tilts starp prātu un jūtām.
/Ojārs Ābols/


Jo cilvēks vecāks,
jo vairāk viņš - cilvēks.


Ko es lai daru,
ja nevaru saprast? Tad tici,
vai netici.


Ir svarīgi,
lai kaut kur paliktu tas,
ar ko cilvēks dzīvojis.
Un paražas.
Un ģimenes svētki.
Un atmiņu mājas.
Svarīgi ir dzīvot,
lai atgrieztos.
.
.


Baņķieru mīļākā dziesma - "Tava māja,
manā azotē!"